Ātra uzkoda viesībām, vakaram ar kino vai vienkārši pusdienām ar zaļajiem salātiem - fritēti kalmāru gabaliņi ar aso avokado mērci. Kalmāru gabaliņi sanāk kraukšķīgi, bet maigi, ar vieglu sāls un piparu garšu. Un, lai būtu jautrāk, klāt arī avokado mērce ar halapeņo pipariem.
Izvēloties kalmārus, atceries, ka kalmāri jāņem nelieli, ar plānu liemeni - tie gan gatavojas ātrāk, gan garša tiem ir izteiksmīgāka. Bet biezus, divu pirkstu lielumā kalmāru gabalus atstāj veikalā, jo garšo tie vairāk pēc gumijas nekā pēc jūras veltēm.
Izvēloties kalmārus, atceries, ka kalmāri jāņem nelieli, ar plānu liemeni - tie gan gatavojas ātrāk, gan garša tiem ir izteiksmīgāka. Bet biezus, divu pirkstu lielumā kalmāru gabalus atstāj veikalā, jo garšo tie vairāk pēc gumijas nekā pēc jūras veltēm.
Mans dēls brokastīs ēd auzu pārslu putru vai rīsu putru ar rozīnēm. Vīram labāk patīk kukurūzas pārslas ar jogurtu. Brīvdienās mēs gatavojam omleti ar spinātiem, biezpiena plācenīšus vai pankūkas. Pāris reizes mēnesī aizejam sestdienas rītā paēst brokastis ārpus mājām (īpaši iecienījām Innocent Cafe, kas atrodas Blaumaņa ielā). Komandējumos un atvaļinājumos, kad dzīvoju hoteļos, brokastīs es vienmēr izvēlos omleti vai scrumbled eggs un kraukšķīgu bekonu. Nezinu, kur tas noslēpums slēpjas, bet mājās man tik pat garšīgi pagatavot nesanāk. Varbūt viņi izmanto jau gatavu olu maisījumu?
Bet pašai man ir tādi izteikti brokastu periodi. Vienu brīdi es vispār nebrokastoju mājās, bet R**I veikalā pie darba pirku gatavas rīsu putriņas ar aprikožu ievārījumu un ēdu darba vietā pie datora ar svaigas kafijas tasi, lasot jaunākās ziņas internetā. Garšīgām putriņām jau kādu laiku metu likumu, kopš uzzināju kaloriju daudzumu vienā mazā paciņā. Auzu putru periods bija ilgs un garš, kamēr es vairs nevarēju pat redzēt auzu pārslas. Tad bija omlešu periods, vēlāk es katru rītu guvu pieredzi vārot olas bez čaumalām. Tam sekoja avokado maizīšu ēra. Es smērēju avokado (vai griezu, tas atkarīgs no tā gatavības) uz rīsu galetes, sāls, pipari un biezais balzamiko etiķis pa virsu un brokastis bija galdā. Bet tagad jau kādu laiciņu manas brokastis izskatās šādi- avokado-tunča salāti.
Bet pašai man ir tādi izteikti brokastu periodi. Vienu brīdi es vispār nebrokastoju mājās, bet R**I veikalā pie darba pirku gatavas rīsu putriņas ar aprikožu ievārījumu un ēdu darba vietā pie datora ar svaigas kafijas tasi, lasot jaunākās ziņas internetā. Garšīgām putriņām jau kādu laiku metu likumu, kopš uzzināju kaloriju daudzumu vienā mazā paciņā. Auzu putru periods bija ilgs un garš, kamēr es vairs nevarēju pat redzēt auzu pārslas. Tad bija omlešu periods, vēlāk es katru rītu guvu pieredzi vārot olas bez čaumalām. Tam sekoja avokado maizīšu ēra. Es smērēju avokado (vai griezu, tas atkarīgs no tā gatavības) uz rīsu galetes, sāls, pipari un biezais balzamiko etiķis pa virsu un brokastis bija galdā. Bet tagad jau kādu laiciņu manas brokastis izskatās šādi- avokado-tunča salāti.
Šoreiz nestāstīšu ne par garnelēm, ne par kazas sieru, negatavošu neko komplicētu, bet atgriezīšos pie vienkāršām patiesībām. Šodien pusdienās baudīju (tas būs īsts vārds, nevis ēdu) caprese- klasiskos itāļu salātus ar tomātiem, mocarellu un avokado. Man bija paveicies- garšīgus tomātus, gatavu un super gardu avokado nopirku R**I veikalā, mocarella bija kā mocarella, bet pats galvenais bija Vom Fass Maletti balsamiko etiķis. Biezs, salds, ar intensīvu garšu etiķis, kam pat blakus nestāvēja visi lielveikalos nopērkamie balsamiko. Bazilika olīveļļa un svaigs baziliks pa virsu. Bet ja pasniegt salātus ar svaigu bageti vai itāļu ciabattas maizi...
