Veikaliņā blakus mājām iegādājos mieža putraimus. Tajā brīdī vēl nezināju, ko ar tiem iesākšu, pirku mirkļa vājuma brīdī. Kad pagatavoju tos pirmajā reizē, biju ļoti izbrīnīta par konsistenci - īstas pērļu grūbas! Tikai lētāk un nosaukums ne tik glauns. Kopā ar ziemas sezonas dārzeņiem - ne īpaši aromātiskiem un ne īpaši garšīgiem, sanāca gardi silti salāti. Un kā punktiņš uz i - svaigi siets kazas siers ar garšvielām.
Šo zupu biju iztēlojusies ar soba griķu nūdelēm, bet arī parastajām olu nūdelēm nav ne vainas. Sanāca pikanta, sildoša zupa ar aromātiskām šitaki sēnēm un svaigiem pokčoi kāpostiem. Starp citu, bioloģiskas šitaki sēnes tagad ir nopērkamas RIMI veikalos un cena par iepakojumu ir tikai virs 2 eiro. Bet buljonu es pagatavoju no liellopa lāpstiņas - uzvārīju to ar sīpolu, burkānu, selerijas un pētersīļu kātiem. Vārīju ilgi, uz vismazākās uguns, lai knapi burbuļotu, līdz gaļa bija mīksta, bet buljons biezs un ļoti aromātisks. Viens katls pietiks divām zupām un šodien tā būs liellopa gaļas zupa ar pokčoi, šitaki un nūdelēm.
Mana mamma gatavo vareņiku mīklu no ūdens, olas un miltiem, bet pelmeņu mīklu tikai no ūdens un miltiem. Pirms mēģināt mammas variantu, es centos izgudrot velosipēdu un meklēju jaunas mīklas receptes. Bija izmēģināta kefīra mīkla, tad nonācu līdz plaucētai mīklai ar ūdeni un miltiem un visbeidzot atklāju šo - plaucēto mīklu ar sviestu. Burvīga mīkla! Pirmkārt, to var izrullēt ļoti plānu, mīkla nelīp pie galda, bet perfekti lipinās kopā. Un, otrkārt, gatava tā ir garšīga, ļoti maiga, nelīp pie zobiem un ļauj izbaudīt pildījumu.
Vēl viens šo vareņiku atklājums ir pagatavošanas veids. Parasti tos vāra lielā ūdens daudzumā un, nav ko slēpt, bieži vien jūk laukā un ne katrs vareņiks nodzīvo līdz pasniegšanai. Šoreiz es noslaucīju putekļus no sava tvaicētāja un vareņikus iztvaicēju. Vareņiki iznākuši maigi, perfekti nogatavojušies un visi palika veseli.
Šodienas ēdienkartē vareņiki ar kāpostiem un sēnēm, vareņiki ar ķiršiem, kā arī klasiskie vareņiki ar biezpienu.
Vēl viens šo vareņiku atklājums ir pagatavošanas veids. Parasti tos vāra lielā ūdens daudzumā un, nav ko slēpt, bieži vien jūk laukā un ne katrs vareņiks nodzīvo līdz pasniegšanai. Šoreiz es noslaucīju putekļus no sava tvaicētāja un vareņikus iztvaicēju. Vareņiki iznākuši maigi, perfekti nogatavojušies un visi palika veseli.
Šodienas ēdienkartē vareņiki ar kāpostiem un sēnēm, vareņiki ar ķiršiem, kā arī klasiskie vareņiki ar biezpienu.
Liellopa gaļa mūsu valstī nav lielā cieņā. Jā, pēdējā laikā piedāvājums lielveikalos ir mainījies uz labo pusi, tas vairs netiek veidots labākajās padomju tradīcijas no kauliem ar cīpslām vien. Tomēr tik un tā pietrūkst labas kvalitātes gaļas piedāvājuma, kas būtu pieejams ikdienā, nevis uz pasūtījuma reizi pāris nedēļās. Ja izdodas nopirkt skaistus liellopa stilba gabalus, ķer un pagatavo skaistu sautējumu, aromātisku un biezu. Jā, tas nebūs gatavs 20 minūšu laikā, stilbos ir daudz saistaudu un tiem vajag krietnu laiku, lai tie paliktu mīksti, bet tieši tas padara šo gaļu mīkstu un sautējumu fantastiski garšīgu. Klāt piedāvāju pasniegt krēmīgu polentu, ar garšaugiem un sieru.
Man vienmēr nepatika, kad kādam ēdienam izdomā nosaukumu "XXX gaumē" - franču, meksikāņu, spāņu, ķīniešu utt., jo zem šī nosaukuma slēpās parasti majonēze, siers, viss sajaukts un sacepts tā, ka produkta dabisko garšu vairs nevarēja pazīt. Bet šoreiz nevarēju izdomāt citādi, jo vistas nūdeļu zupa tik tiešām sanāca austrumnieciska, ar visām Austrumiem raksturīgām garšvielām. Un, kā jau visi austrumu ēdieni, arī šī zupa gatavojas ātri, ir jāveic tikai nepieciešamie priekšdarbi - jāuzvāra vistas buljons, jāatdala vistas gaļa no kauliem un jāsagriež dārzeņi. Buljonu mēs izvārījām jau vakar, vistas gaļa arī jau gatava, tāpēc ieplāno 20 minūtes laika un ķeries pie lietas!
Kas ir ebreju penicilīns? Labs, kārtīgs vistas buljons! No lauku vistas, dārzeņiem un garšaugiem. Var pagatavot daudz un sasaldēt uz priekšu. Sīpols, burkāns, seleriju kāti, pētersīļu un diļļu kāti - viss nāks lietā. Un vista! Vai vēl labāk - gailis! Noteikti jāņem tāds, kas šai saulē dzīvojis ilgāk un netika uzbarots pa knapi diviem mēnešiem. Ja nezināt kur ņemt, sazinieties ar Rūtu Andersoni no Rītniekiem, buljons no viņas putniem vienmēr iznāk aromātisks un gards.
Tātad, atliek pāris stundas veltīt vienam gardam buljonam un vakariņu problēma vairākām dienām būs atrisināta. Es laikam nestāstīšu, kā pagatavot buljonu. Liec tik katlā vistu, dārzeņus, garšaugus , aplej ar aukstu ūdeni, uzvāri un tad turi uz vismazākās uguns pāris stundas, lai knapi burbuļo. Izņem vistu, buljonu nokasi, vistas gaļu atdali no kauliem. Sadali uz pusēm un pagatavo divas sildošas, barojošas zupas. Comfort food, tā teikt.
Sveicieni jaunajā gadā! Garšu karuselim jaunais gads sākas 1.februārī, jaunā virtuvē, ar jaunām idejām un darboties spāru. Jauno 2016.gadu iesāksim ar jaunu projektu, kas ilgs visu mēnesi, kura laikā katru dienu gatavosim kopā pusdienas vai vakariņas no produktiem, kas pieejami lielākos un mazākos veikalos. Zinu, ka dažreiz iedvesma rosīties virtuvē pamet, receptes sāk atkārtoties un grūti atgriezties radošā straumē. Tāpēc šis projekts ir izaicinājums man un varbūt arī kādam no Garšu karuseļa lasītājiem, Lai jaunais gads iesākas garšīgi, sagādā atklājumus un patīkamus pārsteigumus!
Tātad, esmu sagatavojusies, iegādājusies bakalejas krājumus - konservētus tomātus savā sulā, pupiņas, kokosriekstu pienu, sojas, austeru un saldo čili mērces, rīsi, pasta, dažādi graudaugi, arī garšvielu krājumi ir papildināti. Receptes saplānotas un rokas niez sākt. Un iesāksim šo mazo projektu ar divām receptēm - kartupeļu ņokiem ar sēņu mērci un sautētiem sarkanajiem kāpostiem granātābolu sulā. Abi ēdieni gatavojas ātri, labi sader kopā. Tāds reveranss vācu virtuves virzienā, kur bieži rodu iedvesmu un kas man ir ļoti tuva.
Tātad, esmu sagatavojusies, iegādājusies bakalejas krājumus - konservētus tomātus savā sulā, pupiņas, kokosriekstu pienu, sojas, austeru un saldo čili mērces, rīsi, pasta, dažādi graudaugi, arī garšvielu krājumi ir papildināti. Receptes saplānotas un rokas niez sākt. Un iesāksim šo mazo projektu ar divām receptēm - kartupeļu ņokiem ar sēņu mērci un sautētiem sarkanajiem kāpostiem granātābolu sulā. Abi ēdieni gatavojas ātri, labi sader kopā. Tāds reveranss vācu virtuves virzienā, kur bieži rodu iedvesmu un kas man ir ļoti tuva.
Manas mīļākās sēnes ir gailenes. Tam ir vairāki iemesli, bet galvenais- tās gandrīz nav jātīra, tās nekad nav tārpainas un ledusskapī svaigas tās glabājas pat nedēļu. Tāpēc to gatavošanas baudu var izstiept no vienas nedēļas nogales līdz nākošajai sēņošanas reizei. Neko daudz nedomājot varēju pagatavot sēņu zupu, gaileņu krējuma mērci vai ceptos kartupeļus ar gailenēm, bet tai vietā tapa salāti ar parmezāna sieru, kas manuprāt ideāli sader ar gailenēm. Atzīšos, salātu ideju noskatījos vienā restorānā, kur karsti kūpinātu lasi pasniedza ar siera mērci. Mēģināju recepti restaurēt un te būs rezultāts:
Mēs jau atklājām sēņošanas sezonu. Neteikšu, ka atradām ļoti daudz sēnes, brīnums, ka vispār kaut ko atradām, jo visu laiku bija jāvaktē divgadnieks, kam sēņošana nebija pa prātam. Bet tam ir arī sava laba puse- mazāk sēnes bija jātīra :) Kā man patīk sēņot- tikpat daudz man riebjas tās tīrīt. Bet nu par tēmu runājot, man ļoti garšo maizītes ar avokado, viegli apceptām gailenēm un parmezāna sieru. Tik vienkārši un ļoti gardi. Gāju soli tālāk un pagatavoju meža sēņu pastēti, ko smērēt uz maizītēm (t.i. rīsu galetēm, jo maizi nelietoju uzturā) no rīta. Īpaši gardas tās sanāk ar tomāta gabaliņu un parmezāna skaidiņām.
Iedvēsma nenāca ilgi, neko negribējās gatavot. Iztikām no ledusskapja krājumiem un sarkanvīna. Šodien beidzot sapurinājos un pagatavoju. Pagatavoju ko vienkāršu, bet ļoti garšīgu. Var būt gan pamatēdiens, gan piedevas kādam nopietnākam vīriešu ēdienam (lasi, gaļai). Kartupeļu sacepums ar sēnēm un zaļumiem.
