Cik daudz olu nedēļā apēd Tu? Vienu? Divas? Trīs? Mūsmājās nedēļā aiziet kādas divdesmit vismaz, jo nav nekā ātrāka kā pagatavot vakariņās omleti ar svaigiem dārzeņiem vai brokastīs vēršaci ar tomātiem. Bet vislabāk man garšo mīksti vārītas olas un klāt tikai šķipsniņu sāls un kraukšķīgu grauzdiņu. Varu piešaut olu zupai, pasniegt plaucētu olu ar sparģeļiem, vai arī dārzeņu sautējumu. It īpaši vasaras sezonā, kad dārzeņi ir svaigi un to garša nelīdzinās plastmasai. Kā šajā receptē.
Indonēzijas Nasi Goreng ir vienkāršs veids kā izlietot rīsus, kas ir palikuši no vakardienas vakariņām. Indonēzijas ēdiens, ātri pagatavojams. Šoreiz es neiespringu uz garšvielām un izmantoju tās, kas vienmēr būs atrodamas vismaz vidējā izmēra veikalā - ingveru, čili, ķiploku un sojas mērci. Ideja elementāra - paņem visu, kas atrodams ledusskapī un vārītus rīsus, ātri apcep, pārlej ar sojas mērci un iesit pāris olas. Var likt nasi goreng vistas vai cūkgaļu, var garneles un jūras veltes, bet var pagatavot arī veģetāro versiju - nekādu noteikumu un likumu nepastāv.
Šis stāsts patiesībā nav par zupu, jo kurš gan nemāk uzvārīt krēmzupu? Stāsta galvenais varonis ir aizdars, kura ideja izkristalizējās staigājot pa rudens ielām, kad sausas dzeltenas lapas kraukšķ zem kājām. Apgrauzdētas ķirbju un saulespuķu sēkliņas, kraukšķīgas pētersīļu lapiņas, maigais ķiploks un "zilais" siers pikantumam un krēmīgai konsistencei. Zupai arī nebija ne vainas, bet pirmā vieta te bija aizdaram, ticiet man!
Nezinātājiem sīpolu džems izklausās droši vien jocīgi. Tiem, kam vēl dzīvas atmiņas par skolas un bērnu dārza ēdnīcu ar mūžīgu vārītu sīpolu smaku, būs grūti noticēt, ka sīpolu džems ir burvīga uzkoda, kas no galda pazūd milzu ātrumā. Ideāli sader ar smeķīgajiem sieriem, īpaši ar kazas sieru. Ļoti labs ar pastētēm un gaļas uzkodām. Klasisko sīpolu džemu gatavo ar sarkanvīnu un sarkanvīna vai balzametiķi, bet esmu gatavojusi arī gaišu džemu- ar muskātvīnu. Šoreiz izdomāju daļu sarkanvīna etiķa aizvietot ar paskābām brūklenēm un džemam parādījās burvīga ogu nianse. Domāju, ka ļoti labi te derēs arī dzērvenes.
Man ļoti garšo liellopa gaļa un no savas pieredzes varu teikt, ka tā vai nu jāgatavo ļoti ātri (piem., kā stir-fry, steiks), vai arī jāsautē ilgāku laiku. Man patīk abi varianti, arī no rozā gaļas neatteikšos, bet biežāk sanāk gatavot tieši otro variantu. Galvenais iemesls kāpēc - tā var pagatavot vakariņas vairākām dienām un izbrīvēt sev kādu vakaru. Liellopu esmu sautējusi gan vīnā, gan alū, gan vienkārši buljonā, bet šoreiz piedāvāju pagatavot to ābolu sulā. Pašu spiestā ābolu sulā, kas nav saldināta un pietiekoši skāba. Jo tagad taču ābolu laiks.
Neesmu nekāda liela subproduktu cienītāja. Visbiežāk gatavoju vistas aknu pastēti ar konjaku un garšvielām, liellopa mēli varu apēst, bet visas tās sirsniņas, mādziņas un pārējās iekšiņas neizraisa man nekādu apetīti. Runājot par aknām, visvairāk man nepatīk kad tās pārapstrādā- aknu plācenīši, aknu tortes ar majonēzi vai aknu stroganovs miltu mērcē- no tām pāri nekas nepaliek. Aknas jācep tikai tik daudz lai tās nekļūst pelēkas un sausas (ja runājam par vistu un cūku aknām), bet liellopa un teļa aknas var palikt arī rozā. Un šādi apceptas aknas piedāvāju pasniegt ar sīpolu džemu.
Burvīgi auksti salāti, kas var būt gan patstāvīgs ēdiens, gan pasniegti kompānijā ar aukstām gaļas vai zivju uzkodām. Burvīgs pavasara ēdiens- pirmie vietējie gurķi nu jau klāt un lieliski atsvaidzina sīpolu marinādes garšu. Burvīga recepte- vienkārša un oriģināla, katra veģetārieša cienīga. Burvīgi!
Publicējot receptes man radās sajūta, ka es tikai cepu un cepu tikai saldas kūkas. Īstenībā, kūkas un citus saldumus var sastapt mūsu virtuvē tikai pāris reizes nedēļā. Ir manos krājumos arī kāds sāļš cepums- sīpolu pīrāgs. Tie, kas ir šo pīrāgu ēduši, to novērtēja. Īpaši labs tas ir kā vīna uzkoda. Citi, izlasot recepti vien, uzreiz novaibstās- par daudz sīpolu. Gaumes lieta, kā saka. Bet nu ja Tev garšo sīpolu zupa, ja pie putraimdesas Tu sacep prāvu daudzumu sīpolu, tad šis pīrāgs domāts tieši Tev.







