Pirmo reizi fenheli pagaršoju pirms gadiem desmit. Toreiz noskatījos Džeimija Olivera "The Nacked Chef", kur viņš tik gardi gatavoja krāsnī ceptu fenheli ar baltvīnu! Izskatījās fantastiski, tāpēc tajā pašā dienā izmēģināju šo recepti. Pirmās aizdomas manī radās jau tajā brīdī, kad sagriezu pirmo fenheli uz pusēm - tā anīsa smarža sita degunā un nelikās pievilcīga. Pēc cepšanas krāsnī situācija nepalika labāka un pēc nogaršošanas izmetu visu lielas pannas saturu miskastē. Fiasko. Atkal izmēģināju fenheli pēc vairākiem gadiem. Anīsa garša joprojām nav mana mīļākā, bet vajadzēja atrast akompanementu. Atklāsme bija, ka fenhelis labi sader ar redīsiem, zivi un jūras veltēm, labi pagatavotu (lasi, rozā) liellopu, bet ceptam anīsa garša vairs nav tik izteikta. Tagad bieži to izmantoju zivju buljonā, zivju un vistas gaļas ēdienos. Tādos kā šādā - spageti ar fenheli, puravu, zaļajiem zirnīšiem un lasi.
Indijas virtuve ir garšām un krāsām bagāta, vislabāk no tās mēs pazīstam kariju - pikanto mērci, kurā tiek sautēti dārzeņi, gaļa, zivs vai jūras veltes. Kariji dalās trīs kategorijās pēc to krāsas: sarkanais, dzeltenais un zaļais. Katrs ir raksturīgs savam Āzijas reģionam. Mēs, savukārt, pateicoties lielveikalu piedāvājumam, pazīstam tieši dzelteno, kas pulvera veidā ir pieejams teju visur. Ideāli, protams, būtu gatavot karija mērci no nulles, no svaigiem garšaugiem un garšvielām, bet jārēķinās ar realitāti - darba dienas vakarā ēdienam jābūt ātri pagatavojamam. Tāpēc es izvēlos kā alternatīvu karija pastu, kurā garšvielas ir sasmalcinātas svaigā veidā un iekonservētas eļļā. Šovakar karija mērcē tiks pagatavoti ziedkāposti un maigas mencas frikadelītes, kas lieliski kontrastēs ar pikantu karija mērci. Man ļoti patīk izmantot pikantos ēdienos svaigus tomātus, kas atsvaidzina garšas. Kaut arī nav sezona, mazie ķiršu tomātiņi šeit ir īstajā vietā.
Ideja šīm vakariņām nāca spontāni. Vispirms nopirku siļķi un tad sāku domāt, ko ar to iesākt. Siļķe ar kartupeļiem un biezpienu ir garšīgi, bet garlaicīgi. Jo man taču projekts - katru dienu kaut kas jauns, interesants, ko varētu arī blogā nopublicēt. Šaubos, ka kartupeļi ar biezpienu un siļķi būs kādam interesanti. Tad atcerējos par Nicas salātiem - tuncis, ola, dārzeņi, olīvas, pupiņas, kartupeļi. Palaboju, pielāgoju sezonai un ledusskapja saturam un tā tapa šie siltie siļķu salāti, ar kartupeļiem, zaļajām pupiņas, ātri apceptu papriku un sarkanajiem sīpoliem.
Iedvesma jaunajām receptēm rodas viegli- dažreiz pietiek caurskatīt feisbuka ziņu lenti un pamanīt restorāna pusdienu piedāvājumu. Tā radās ideja vakariņās pagatavot zupu- no kartupeļiem, purava, mandeļu krējuma, ar kūpinātu asari, lakšu pesto un ķelmēnu maizes drupačām. Sarežģīti? Ne. Garšīgi? Pilnīgi noteikti! Un paldies Valmiermuižai par iedvesmu un fantastisku ēdienkarti! Ja neesat tur vēl bijuši, no sirds iesaku.
Jau kādu laiku veikalos ir nopērkama pikšas maltā masa, ko piedāvā Oscar's Fish - tie paši, kas tirgo arī kvalitatīvu saldētu pikšas fileju. Šī maltā masa, acīmredzami, ir filejas apstrādes pārpalikumi, kas veiksmīgi tiek realizēti. Bet nu nav ne vainas. Jā jāpabaro viens piecgadnieks, viens gavētājs un viena stipri grūta grūtniece, tad šis ir īsts atradums. Pie reizes izmēģināju arī interneta plašumos redzētu shēmu kā aizvietot olas ar citiem produktiem, šoreiz ar pilngraudu auzu miltiem.
Ideju šai zupai noskatījos vienā no pēdējiem Dienas Ēdienu numuriem. Tulks, kam patīk gatavot, Jānis Kairis gatavoja kukurūzas biezzupu, kas manā virtuvē transformējās par kukurūzas zupu ar kūpinātu lasi. Iespējams, šī zupa vairs īsti nepiestāv pavasarim aiz loga, ingvers tomēr ir ziemas garšviela, bet vasara rīt nesāksies un aukstākas dienas vēl būs.
Runājot par sastāvdaļām, atzīmēšu, ka saldēto kukurūzu var aizvietot ar konservēto, nekādas garšas atšķirības es nepamanīju, bet kūpināto lasi es pērku RIMI iepakojumos, jau sagrieztu šķēlēs- viens iepakojums divām porcijām. Vienīgais, kas jāsagatavo iepriekš, ir zivju buljons. To es vāru brīvākos brīžos un saldēju maisiņos pa litram. Bet ja nav zivju buljona, droši var aizvietot ar dārzeņu. Starp citu, ceru, ka kaloriju skaitītāji jau pamanīja, ka saldo krējumu es neizmantoju, šī zupa bez tā sanāk sātīga, ar ingvera un kūpinājuma akcentu.
Mans dēls brokastīs ēd auzu pārslu putru vai rīsu putru ar rozīnēm. Vīram labāk patīk kukurūzas pārslas ar jogurtu. Brīvdienās mēs gatavojam omleti ar spinātiem, biezpiena plācenīšus vai pankūkas. Pāris reizes mēnesī aizejam sestdienas rītā paēst brokastis ārpus mājām (īpaši iecienījām Innocent Cafe, kas atrodas Blaumaņa ielā). Komandējumos un atvaļinājumos, kad dzīvoju hoteļos, brokastīs es vienmēr izvēlos omleti vai scrumbled eggs un kraukšķīgu bekonu. Nezinu, kur tas noslēpums slēpjas, bet mājās man tik pat garšīgi pagatavot nesanāk. Varbūt viņi izmanto jau gatavu olu maisījumu?
Bet pašai man ir tādi izteikti brokastu periodi. Vienu brīdi es vispār nebrokastoju mājās, bet R**I veikalā pie darba pirku gatavas rīsu putriņas ar aprikožu ievārījumu un ēdu darba vietā pie datora ar svaigas kafijas tasi, lasot jaunākās ziņas internetā. Garšīgām putriņām jau kādu laiku metu likumu, kopš uzzināju kaloriju daudzumu vienā mazā paciņā. Auzu putru periods bija ilgs un garš, kamēr es vairs nevarēju pat redzēt auzu pārslas. Tad bija omlešu periods, vēlāk es katru rītu guvu pieredzi vārot olas bez čaumalām. Tam sekoja avokado maizīšu ēra. Es smērēju avokado (vai griezu, tas atkarīgs no tā gatavības) uz rīsu galetes, sāls, pipari un biezais balzamiko etiķis pa virsu un brokastis bija galdā. Bet tagad jau kādu laiciņu manas brokastis izskatās šādi- avokado-tunča salāti.
Bet pašai man ir tādi izteikti brokastu periodi. Vienu brīdi es vispār nebrokastoju mājās, bet R**I veikalā pie darba pirku gatavas rīsu putriņas ar aprikožu ievārījumu un ēdu darba vietā pie datora ar svaigas kafijas tasi, lasot jaunākās ziņas internetā. Garšīgām putriņām jau kādu laiku metu likumu, kopš uzzināju kaloriju daudzumu vienā mazā paciņā. Auzu putru periods bija ilgs un garš, kamēr es vairs nevarēju pat redzēt auzu pārslas. Tad bija omlešu periods, vēlāk es katru rītu guvu pieredzi vārot olas bez čaumalām. Tam sekoja avokado maizīšu ēra. Es smērēju avokado (vai griezu, tas atkarīgs no tā gatavības) uz rīsu galetes, sāls, pipari un biezais balzamiko etiķis pa virsu un brokastis bija galdā. Bet tagad jau kādu laiciņu manas brokastis izskatās šādi- avokado-tunča salāti.
Koši, ātri un garšīgi- īss ievads šai receptei. Tā nav siļķe kažokā, kaut arī kaut kas kopīgs šiem salātiem ir. Tā ir ziemas variācija tunča salātiem, kad garšīgu dārzeņu vēl nav. Tās ir ātras pusdienas meitenēm, kas gaida vasaru. Vai vakariņas. Vai brokastis. Tas ir vienkārši garšīgi. Sagaidiet ar aplausiem.... biešu un tunča salātus!
Pavasaris klāt! Dienas kļūst siltākas, gaišākas un garākas. Kalendārs katru dienu atgādina, ka sācies jau otrais gadalaiks, trešais gada mēnesis un vasara vairs ne aiz kalniem. Tāpēc gatavojoties pludmales sezonai negribas ēst neko smagu, bet vairāk dārzeņus un pirmos zaļumus. Un ja sanāk nopirkt svaigu un garšīgu zivi (šajā gadījumā tas bija lasis), tad var ātri pagatavot ceptu zivi ar dārzeņiem. Bet ja kalorijas neskaiti, ar augumu esi apmierināts/-a un pludmales sezonai gatavs/-a, pielej dārzeņiem saldo krējumu un baudi dārzeņiem un zivij klāt garšīgu mērci.
Vēl viena sezonas recepte no sērijas "'ātri un garšīgi"- karijs ar ķirbi un garnelēm. Vislielākā ķēpa bija laikam garneļu tīrīšana, jo bija jānoņem čaumalas un jāizņem zarna, kas garnelei atrodas uz muguras. Protams, var arī izmantot tās maziņas notīrītās garnelītes, ko mans vīrs sauc par "tārpiņiem", bet tām nav ne garšas, ne smaržas. Pēdējā laikā bieži vien veikali piedāvā atlaides tīģergarnelēm, tās par labu cenu var nopirkt arī Reaton bāzē, tāpēc iesaku vienu reizi iztērēt vairāk un noglabāt saldētavā vienu paciņu reizēm, kad gribas kaut ko garšīgu, bet nezini ko tieši.
Mūsu darba ēdnīca nav nekāda īpaša. Kā jau daudzviet, tur var dabūt kotletes, gulašu, vārītus kartupeļus un salātus. Kā jau daudzviet, tur var "nobaudīt" apceptus vakardienas kartupeļus, vairākas dienas pēc kārtas satikt savas paziņas- ceptu saidas fileju vai vistas filejas ruletītes, vai arī piedzīvot atkaltikšanos ar vakardienas dārzeņu salātiem. Taču arī mūsu ēdnīcā notiek patīkami pārsteigumi. Tā pagājušonedēļ mums pagatavoja austrumu risoto ar persikiem un vistas fileju- garšīgi un iedvesmojoši. Tas uzveda mani uz domas pagatavot ko līdzīgu- "risoto" ar garnelēm, ananāsiem (kā reiz R**I veikalā notiek akcija) un kokosriekstu pienu. Rezultātā sanāca ēdiens, kas pēc pagatavošanas tehnikas ir īsts itālis, bet dvēsele tam ir Taizemes, jo čili piparu un kinzas garnējums bija nepārprotams.
Vai Jums garšo zivis? Man gan! Varētu tās ēst gaļas vietā, ja vien zivju izvēle mūsu veikalos nebūtu tik bēdīga. Dzīvojam pie jūras, bet lielveikalā nopirkt varam vai nu norvēģu lasi, vai nu pangasiju no Āzijas, vai nu nezināmas izcelsmes atsaldētu mencu, kas smird pa gabalu. Bēdīgi.. Taču sev par prieku es atklāju, ka ekobodē blakus manām mājām var pasūtīt dažnedažādas zivis. Svaigas. Vietējas. Bet ja eksportētas, tad no Igaunijas Peipusa ezera. Tā nu mans pirmais loms bija vēdzele un no tās tapa zivju ruletītes tomātos.
Ko Tu parasti pagatavo atgriežoties mājās no ceļojuma? Kad mājās nekā nav? Mūsmājās tie ir spageti ar tunci. Ja man uzdotu jautājumu: "Kas no pārtikas Tev vienmēr ir mājās?", tad šī recepte arī būtu atbilde. Man vienmēr ir konservētie tomāti savā sulā, pāris konservētā tunča bundžiņas, olīvas, cietais siers ledusskapī un pasta.
Nopietns nosaukums, bet ļoti vienkāršs ēdiens. Pirms kāda laika gatavoju heku krējuma mērcē ar tomātiem un papriku. Tas tik ļoti mums garšoja, ka nolēmu pagatavot to dēla vārda dienā. Svētku ēdienam jābūt svinīgam, tāpēc uztaisīju mērces tūningu- paslēpu to porciju trauciņos zem kārtainās mīklas cepures un nosaucu to par žuljēnu.
Šī ir siļķe kažokā jaunā izpildījumā. Ja klasiskajā variantā jāgriež, jārīvē, jākārto, tad šajā vajag tikai sagriezt izejvielas un uzspraust tās uz kociņiem. Un, protams, bez majonēzes. Un, protams, klāt rupjmaizes gabaliņu. Un, protams, šņabīti.
Šis lasis iederēsies gan svētku galdā, gan darba dienas vakariņās. Pikantas, kraukšķīgas drumstalas, maigs lasis un garšīgas vakariņas garantētas.
Kādu svētdienu ar vienu aci noskatījos Elmāra Taņņa "Garšu laboratoriju", kur viņš gatavoja mencu. Ļoti patika receptes ideja un nu izlēmu to izmēģināt, pielāgojot to sava ledusskapja saturam. Tā nu tapa heks krējuma mērcē ar tomātiem un papriku.
Nesen Sieviešu Klubs veica aptauju, kas vislabāk garšo sievietēm. Aptaujas līderis izrādījās suši, kas ir arī mans favorīts. Sākumā es ēdu suši tikai restorānos, uzskatot, ka pati nekad nemācēšu tos pagatavot. Taču pēc kāda laika ziņkārība uzvarēja. Pirmie mēģinājumi bija fiasko- nepareizi izvārīti rīsi lielā daudzumā, kas pēc tam bija jāmet laukā un bija grūti izsmērēt pa nori lapām. Tad sāku studēt internetā pamācības un laika gaitā man izveidojās sava veiksmes recepte. Man joprojām vēl nesanāk perfekti skaisti, bet man sanāk garšīgi un, cerams, tuvu klasiskai receptei. Tajā es gribu padalīties arī ar jums.
