Mans dēls brokastīs ēd auzu pārslu putru vai rīsu putru ar rozīnēm. Vīram labāk patīk kukurūzas pārslas ar jogurtu. Brīvdienās mēs gatavojam omleti ar spinātiem, biezpiena plācenīšus vai pankūkas. Pāris reizes mēnesī aizejam sestdienas rītā paēst brokastis ārpus mājām (īpaši iecienījām Innocent Cafe, kas atrodas Blaumaņa ielā). Komandējumos un atvaļinājumos, kad dzīvoju hoteļos, brokastīs es vienmēr izvēlos omleti vai scrumbled eggs un kraukšķīgu bekonu. Nezinu, kur tas noslēpums slēpjas, bet mājās man tik pat garšīgi pagatavot nesanāk. Varbūt viņi izmanto jau gatavu olu maisījumu?
Bet pašai man ir tādi izteikti brokastu periodi. Vienu brīdi es vispār nebrokastoju mājās, bet R**I veikalā pie darba pirku gatavas rīsu putriņas ar aprikožu ievārījumu un ēdu darba vietā pie datora ar svaigas kafijas tasi, lasot jaunākās ziņas internetā. Garšīgām putriņām jau kādu laiku metu likumu, kopš uzzināju kaloriju daudzumu vienā mazā paciņā. Auzu putru periods bija ilgs un garš, kamēr es vairs nevarēju pat redzēt auzu pārslas. Tad bija omlešu periods, vēlāk es katru rītu guvu pieredzi vārot olas bez čaumalām. Tam sekoja avokado maizīšu ēra. Es smērēju avokado (vai griezu, tas atkarīgs no tā gatavības) uz rīsu galetes, sāls, pipari un biezais balzamiko etiķis pa virsu un brokastis bija galdā. Bet tagad jau kādu laiciņu manas brokastis izskatās šādi- avokado-tunča salāti.
Bet pašai man ir tādi izteikti brokastu periodi. Vienu brīdi es vispār nebrokastoju mājās, bet R**I veikalā pie darba pirku gatavas rīsu putriņas ar aprikožu ievārījumu un ēdu darba vietā pie datora ar svaigas kafijas tasi, lasot jaunākās ziņas internetā. Garšīgām putriņām jau kādu laiku metu likumu, kopš uzzināju kaloriju daudzumu vienā mazā paciņā. Auzu putru periods bija ilgs un garš, kamēr es vairs nevarēju pat redzēt auzu pārslas. Tad bija omlešu periods, vēlāk es katru rītu guvu pieredzi vārot olas bez čaumalām. Tam sekoja avokado maizīšu ēra. Es smērēju avokado (vai griezu, tas atkarīgs no tā gatavības) uz rīsu galetes, sāls, pipari un biezais balzamiko etiķis pa virsu un brokastis bija galdā. Bet tagad jau kādu laiciņu manas brokastis izskatās šādi- avokado-tunča salāti.
Koši, ātri un garšīgi- īss ievads šai receptei. Tā nav siļķe kažokā, kaut arī kaut kas kopīgs šiem salātiem ir. Tā ir ziemas variācija tunča salātiem, kad garšīgu dārzeņu vēl nav. Tās ir ātras pusdienas meitenēm, kas gaida vasaru. Vai vakariņas. Vai brokastis. Tas ir vienkārši garšīgi. Sagaidiet ar aplausiem.... biešu un tunča salātus!
Man ļoti garšo tomātu un mocarellas salāti. Svaigi vietējie tomāti, baziliks, garšīga olīveļļa un tumīgs balzamiko etiķis veido vienkāršu un ļoti gardu ēdienu. Novērots, ka tiklīdz siltumnīcās parādās pirmie tomāti, apkārtējos veikalos pazūd mocarellas siers, tas tiek zibenīgi izpirkts. Šajā gadalaikā, kad vietējie ir tikai gurķi no Mārupes siltumnīcas un tomāti no Getliņiem, šādiem salātiem pievienota vērtība ir ļoti maza. Jā, nopirkt garšīgus tomātus var, bet tikai dažos veikalos un tikai par dārgu naudu. Tāpēc mana caprese salātu ziemas variācija ir ar bietēm, kas arī labi sader ar balzamiko etiķi un baziliku.
Kas būs ja savienos bietes un šokolādi? Pirms kāda laika es arī varētu tikai paraustīt plecus, bet pēdējā gada laikā esam kļuvuši drosmīgāki un uz eksperimentiem atklātāki. Ilze gatavo biešu čipšus ar šokolādi, bet es, savukārt, piedāvāju pagatavot biešu-šokolādes kūku. Šī kūka negaršos pēc biešu zupas vai vinigreta, tā ir vienkārši must visiem šokoholiķiem, jo tai ir super-šokolādīga garša, bet bietes piešķir tai vieglu zemes (jā jā, nebaidies!) garšu un mitru konsistenci. Runājot par putukrējumu ar magonēm, ar ko servēju kūku, jāsaka, ka tas bija kā kulaks uz aci! Ideāla saderība. Tāpat kā marinēts ingvers ar suši vai bumbieri un vinogas ar sieru- tas atsvaidzina muti un sagatavo nākošam kumosam.
Grūtniecības laikā nācies cīnīties par hemoglobīnu. Pārtiku, kas satur dzelzi, ēdu lielos daudzumos, tai skaitā arī bietes. Šādus biešu salātus varēju ēst katru dienu un pat braucot komandējumā ņēmu tos līdzi. Galvenais, ka gatavošana neatņēma daudz laika vai spēku. Bet vēl svarīgāk, ka sanāk ļoti gardi.
Šī ir siļķe kažokā jaunā izpildījumā. Ja klasiskajā variantā jāgriež, jārīvē, jākārto, tad šajā vajag tikai sagriezt izejvielas un uzspraust tās uz kociņiem. Un, protams, bez majonēzes. Un, protams, klāt rupjmaizes gabaliņu. Un, protams, šņabīti.
