Cik daudz olu nedēļā apēd Tu? Vienu? Divas? Trīs? Mūsmājās nedēļā aiziet kādas divdesmit vismaz, jo nav nekā ātrāka kā pagatavot vakariņās omleti ar svaigiem dārzeņiem vai brokastīs vēršaci ar tomātiem. Bet vislabāk man garšo mīksti vārītas olas un klāt tikai šķipsniņu sāls un kraukšķīgu grauzdiņu. Varu piešaut olu zupai, pasniegt plaucētu olu ar sparģeļiem, vai arī dārzeņu sautējumu. It īpaši vasaras sezonā, kad dārzeņi ir svaigi un to garša nelīdzinās plastmasai. Kā šajā receptē.
Šogad dzīvoju bez cepeškrāsns un tas ir atspoguļojies arī mana bloga saturā. Šī recepte būs viena no nedaudzajām, kur būs vajadzīgi milti un rezultātā sanāk mīkla, bet plāceņi tiks cepti uz sausas pannas. Izmēģināju tos tikai pirms mēneša manā dzimšanas dienas piknikā, pasniedzu pie dzirkstošā vīna ar sieru un dažādām uzkodām. Mīkla ir universāla, bet pildījumu vari pielāgot savām vēlmēm - pagatavo plāceņus ar zilo sieru, šķiņķi, biezpienu un ķiplokiem, vai arī saldos plāceņus ar mellenēm, persikiem vai šokolādi.
Veikaliņā blakus mājām iegādājos mieža putraimus. Tajā brīdī vēl nezināju, ko ar tiem iesākšu, pirku mirkļa vājuma brīdī. Kad pagatavoju tos pirmajā reizē, biju ļoti izbrīnīta par konsistenci - īstas pērļu grūbas! Tikai lētāk un nosaukums ne tik glauns. Kopā ar ziemas sezonas dārzeņiem - ne īpaši aromātiskiem un ne īpaši garšīgiem, sanāca gardi silti salāti. Un kā punktiņš uz i - svaigi siets kazas siers ar garšvielām.
Pasludinu piektdienu par Siera dienu! Jo šodien vēlos pastāstīt par diviem saviem svaigākiem atklājumiem siera pasaulē.
Liellopa gaļa mūsu valstī nav lielā cieņā. Jā, pēdējā laikā piedāvājums lielveikalos ir mainījies uz labo pusi, tas vairs netiek veidots labākajās padomju tradīcijas no kauliem ar cīpslām vien. Tomēr tik un tā pietrūkst labas kvalitātes gaļas piedāvājuma, kas būtu pieejams ikdienā, nevis uz pasūtījuma reizi pāris nedēļās. Ja izdodas nopirkt skaistus liellopa stilba gabalus, ķer un pagatavo skaistu sautējumu, aromātisku un biezu. Jā, tas nebūs gatavs 20 minūšu laikā, stilbos ir daudz saistaudu un tiem vajag krietnu laiku, lai tie paliktu mīksti, bet tieši tas padara šo gaļu mīkstu un sautējumu fantastiski garšīgu. Klāt piedāvāju pasniegt krēmīgu polentu, ar garšaugiem un sieru.
Šis stāsts patiesībā nav par zupu, jo kurš gan nemāk uzvārīt krēmzupu? Stāsta galvenais varonis ir aizdars, kura ideja izkristalizējās staigājot pa rudens ielām, kad sausas dzeltenas lapas kraukšķ zem kājām. Apgrauzdētas ķirbju un saulespuķu sēkliņas, kraukšķīgas pētersīļu lapiņas, maigais ķiploks un "zilais" siers pikantumam un krēmīgai konsistencei. Zupai arī nebija ne vainas, bet pirmā vieta te bija aizdaram, ticiet man!
Man ļoti garšo tomātu un mocarellas salāti. Svaigi vietējie tomāti, baziliks, garšīga olīveļļa un tumīgs balzamiko etiķis veido vienkāršu un ļoti gardu ēdienu. Novērots, ka tiklīdz siltumnīcās parādās pirmie tomāti, apkārtējos veikalos pazūd mocarellas siers, tas tiek zibenīgi izpirkts. Šajā gadalaikā, kad vietējie ir tikai gurķi no Mārupes siltumnīcas un tomāti no Getliņiem, šādiem salātiem pievienota vērtība ir ļoti maza. Jā, nopirkt garšīgus tomātus var, bet tikai dažos veikalos un tikai par dārgu naudu. Tāpēc mana caprese salātu ziemas variācija ir ar bietēm, kas arī labi sader ar balzamiko etiķi un baziliku.
Manas mīļākās sēnes ir gailenes. Tam ir vairāki iemesli, bet galvenais- tās gandrīz nav jātīra, tās nekad nav tārpainas un ledusskapī svaigas tās glabājas pat nedēļu. Tāpēc to gatavošanas baudu var izstiept no vienas nedēļas nogales līdz nākošajai sēņošanas reizei. Neko daudz nedomājot varēju pagatavot sēņu zupu, gaileņu krējuma mērci vai ceptos kartupeļus ar gailenēm, bet tai vietā tapa salāti ar parmezāna sieru, kas manuprāt ideāli sader ar gailenēm. Atzīšos, salātu ideju noskatījos vienā restorānā, kur karsti kūpinātu lasi pasniedza ar siera mērci. Mēģināju recepti restaurēt un te būs rezultāts:
Šī recepte radusies pēc Vom Fass labas garšas semināra apmeklējuma. Īstenībā tā nebūs vienīga, jo galva ir pilna ar idejām. Seminārā mums pagatavoja ābolus, apceptus ar lazdu riekstu eļļu, medus un vīģu etiķi, kam klāt bija pievienots brie siers. Siers izkusa un sanāca aromātiska un garda siera-eļļas-etiķa mērce. Nudien gards deserts. Bet man prātā ienāca doma pagatavot ābolus un brie sieru zem grila lai siers būtu vairāk jūtams, bet āboli saglabātu stingru konsistenci. Gardu etiķu un eļļas vietā izmantoju sviestu (kas arī dod riekstu garšu) un citrona sulu, bet noslīpēju garšas ar brendiju.
Šoreiz nestāstīšu ne par garnelēm, ne par kazas sieru, negatavošu neko komplicētu, bet atgriezīšos pie vienkāršām patiesībām. Šodien pusdienās baudīju (tas būs īsts vārds, nevis ēdu) caprese- klasiskos itāļu salātus ar tomātiem, mocarellu un avokado. Man bija paveicies- garšīgus tomātus, gatavu un super gardu avokado nopirku R**I veikalā, mocarella bija kā mocarella, bet pats galvenais bija Vom Fass Maletti balsamiko etiķis. Biezs, salds, ar intensīvu garšu etiķis, kam pat blakus nestāvēja visi lielveikalos nopērkamie balsamiko. Bazilika olīveļļa un svaigs baziliks pa virsu. Bet ja pasniegt salātus ar svaigu bageti vai itāļu ciabattas maizi...
Man liekas, neviens nevar palikt vienaldzīgs pret kazas sieru. Tas vai nu garšo, vai nu to ienīsti no visas sirds. Ilgu laiku es biju nīdēju pusē- siers smirdēja pēc lopu šķūņa, es varēju maksimāli nokosties no gabaliņa, bet norīt vairs nespēju. Tagad es jau saprotu- es vienkārši izvēlējos nepareizo, kazas siers var garšot, ja vien tu atradīsi savu īsto. Mans īstais bija mīkstais kazas siers, maigs un delikāts. Iepazīšanas reizē es tomēr sajaucu to ar svaigo sieru (cream-cheese), jo baidījos, ka mums nesaskanēs. Ātri šos drošības pasākumus atcēlu un gatavoju uzkodas ar mīksto kazas sieru pa labi un pa kreisi. Šovakar "pa labi un pa kreisi" tapa siltie baklažānu salāti ar kazas sieru un baziliku, bet vīram (kā jau parasti, vīriešiem vajag ko nopietnāku) pagatavoju pastu ar baklažāniem, kazas sieru un baziliku (lasi: salātiem piejaucu klāt vārītus makaronus).
Caprese ir klasiskie itāļu salāti, ko visi pazīst zem nosaukuma "tomāti ar mocarellu un baziliku". Vasarā, kad tomāti ir saldi un garšīgi un neko smagu negribas, tā ir lieliska uzkoda. Taču tagad tomāti tikai izskatās pēc tomātiem un sniedz mums tikai balastvielas, bet ne baudu.
Šajā receptē tomāti tiek kaltēti cepeškrāsnī, pievienojot garšvielas, bet mocarellas vietā es izmantoju Latgales sieru (svaigais siers, līdzīgs pēc garšas Jāņu sieram, bez garšvielām)- mūsu pašmāju mocarellu.
Šajā receptē tomāti tiek kaltēti cepeškrāsnī, pievienojot garšvielas, bet mocarellas vietā es izmantoju Latgales sieru (svaigais siers, līdzīgs pēc garšas Jāņu sieram, bez garšvielām)- mūsu pašmāju mocarellu.
Esmu nonākusi pie secinājuma, ka mafīni ir perfekts ceļojumu ēdiens. Iepriekšējā vakarā izcepu divas porcijas- saldos un sāļos un vairs nav jāuztraucas par savu vīriešu punčiem ceļojuma laikā. Vīram parasti garšo tie sāļie, bet dēls iecienījis saldos (cik nu tie saldi ir- cukuru aizvietoju ar pāris karotēm medus). Pēdējā reizē pagatavoju šos sāļos zaļos mafīnus- ar cukīni, spinātiem, pesto mērci un zilā pelējuma sieru. Izcili garšīgi! Bez jokiem :)
Vai nevēlies paeksperimentēt? Šajā kēksiņu receptē Tu neatradīsi ne cukuru, ne šokolādi, ne ogas, ne karameli, jo šoreiz piedāvāju Tev pagatavot siera kēksiņus ar puraviem. Iedomājies, brokastīs karsta melna kafija un klāt kēksiņi ar mazsālītu lasi. Vai arī pusdienās vistas buljons ar kēksiņiem. Pasniedz tos vakariņās ar siltiem salātiem- ceptas vistu akniņas, sarkanie sīpoli un salātu lapas. Vai arī apēd tāpat. Arī garšīgi.
Nenogatavinātais siers ir universāls. Tam nav izteiktas garšas, tas ir maigs. Tas papildina ēdienu, izceļ savu kaimiņu garšu, bet nedominē. Vispazīstamākais piemērs ir tomāti ar mocarellas sieru. Bet ja nenogatavināto sieru iemarinē, tas no otrā plāna lomas atveidotāju kļūs par galveno varoni!
