Veikaliņā blakus mājām iegādājos mieža putraimus. Tajā brīdī vēl nezināju, ko ar tiem iesākšu, pirku mirkļa vājuma brīdī. Kad pagatavoju tos pirmajā reizē, biju ļoti izbrīnīta par konsistenci - īstas pērļu grūbas! Tikai lētāk un nosaukums ne tik glauns. Kopā ar ziemas sezonas dārzeņiem - ne īpaši aromātiskiem un ne īpaši garšīgiem, sanāca gardi silti salāti. Un kā punktiņš uz i - svaigi siets kazas siers ar garšvielām.
Šos salātus mēs visbiežāk saucam par ikriem, baklažānu ikriem. Laukos vasarā lielajā čuguna katlā lielā eļļas daudzumā apcepa sīpolus, tiem pievienoja sarīvētus burkānus, sagrieztus baklažānus un papriku, bet pašās beigās tomātus, ķiplokus un daudz-daudz zaļumu. Bezdievīgi garšīgi un trekni. Visi mēģinājumi mājās atkārtot šo vienkāršu recepti beidzās ar lielu daudzumu dārzeņu sautējuma. Nezinu, kas pie vainas- gaiss, plīts, katls vai dārzeņi, bet tik garšīgi sanāk tikai laukos.
Kas nesanāk, tas nesanāk, tāpēc izdomāju citu variantu- vieglu un vasarīgu (varbūt es arī pārspīlēju ar to izdomāšanu, noteikti kāds jau ir to izdomājis pirms manis, bet šis būs mans velosipēds). Šajos salātos baklažāni tiek cepti cepeškrāsni, nevis eļļā. Kā zināms, baklažāni ārkārtīgi uzsūc eļļu, karstā pannā 3 vidējā izmēra baklažāni mierīgi paņems 3 glāzes eļļas un pēc šādām pusdienām būs īpaši jāparūpējas par savām aknām. Cepti baklažāni eļļu neprasa nemaz, gataviem salātiem es to pievienoju vien pāris ēdamkarotes vienīgi garšai. Kopā ar baklažāniem es sacepu papriku un vienu čili piparu, bet tomātus liku svaigus- gatavus, saldus un ļoti garšīgus. Pasniedzām salātus vienkārši ģeniāli: ar sadrupinātu svaigu aitas sieru (protams, aizmirsu nofotografēt), grillētu sēkliņu maizi un manu mīļāko (uz šodienu, viss veikalu klāsts vēl nav izpētīts) rozā vīnu.
Kas nesanāk, tas nesanāk, tāpēc izdomāju citu variantu- vieglu un vasarīgu (varbūt es arī pārspīlēju ar to izdomāšanu, noteikti kāds jau ir to izdomājis pirms manis, bet šis būs mans velosipēds). Šajos salātos baklažāni tiek cepti cepeškrāsni, nevis eļļā. Kā zināms, baklažāni ārkārtīgi uzsūc eļļu, karstā pannā 3 vidējā izmēra baklažāni mierīgi paņems 3 glāzes eļļas un pēc šādām pusdienām būs īpaši jāparūpējas par savām aknām. Cepti baklažāni eļļu neprasa nemaz, gataviem salātiem es to pievienoju vien pāris ēdamkarotes vienīgi garšai. Kopā ar baklažāniem es sacepu papriku un vienu čili piparu, bet tomātus liku svaigus- gatavus, saldus un ļoti garšīgus. Pasniedzām salātus vienkārši ģeniāli: ar sadrupinātu svaigu aitas sieru (protams, aizmirsu nofotografēt), grillētu sēkliņu maizi un manu mīļāko (uz šodienu, viss veikalu klāsts vēl nav izpētīts) rozā vīnu.
Man liekas, neviens nevar palikt vienaldzīgs pret kazas sieru. Tas vai nu garšo, vai nu to ienīsti no visas sirds. Ilgu laiku es biju nīdēju pusē- siers smirdēja pēc lopu šķūņa, es varēju maksimāli nokosties no gabaliņa, bet norīt vairs nespēju. Tagad es jau saprotu- es vienkārši izvēlējos nepareizo, kazas siers var garšot, ja vien tu atradīsi savu īsto. Mans īstais bija mīkstais kazas siers, maigs un delikāts. Iepazīšanas reizē es tomēr sajaucu to ar svaigo sieru (cream-cheese), jo baidījos, ka mums nesaskanēs. Ātri šos drošības pasākumus atcēlu un gatavoju uzkodas ar mīksto kazas sieru pa labi un pa kreisi. Šovakar "pa labi un pa kreisi" tapa siltie baklažānu salāti ar kazas sieru un baziliku, bet vīram (kā jau parasti, vīriešiem vajag ko nopietnāku) pagatavoju pastu ar baklažāniem, kazas sieru un baziliku (lasi: salātiem piejaucu klāt vārītus makaronus).


