Šajā receptē izmantosim svaigu olas dzeltenumu un visus bailīgos gribu nomierināt, ka samaisot visas pastas sastāvdaļas kopā, dzeltenumus pagatavosies tieši tik daudz, cik vajadzēs un pastas mērce kļūs vēl maigāka un vēl krēmīgāka. Galvenais nosacījums - servē pastu ar mērci karstu un ilgi negaidi. Būs garšīgi, apsolu!
Cik daudz olu nedēļā apēd Tu? Vienu? Divas? Trīs? Mūsmājās nedēļā aiziet kādas divdesmit vismaz, jo nav nekā ātrāka kā pagatavot vakariņās omleti ar svaigiem dārzeņiem vai brokastīs vēršaci ar tomātiem. Bet vislabāk man garšo mīksti vārītas olas un klāt tikai šķipsniņu sāls un kraukšķīgu grauzdiņu. Varu piešaut olu zupai, pasniegt plaucētu olu ar sparģeļiem, vai arī dārzeņu sautējumu. It īpaši vasaras sezonā, kad dārzeņi ir svaigi un to garša nelīdzinās plastmasai. Kā šajā receptē.
Indonēzijas Nasi Goreng ir vienkāršs veids kā izlietot rīsus, kas ir palikuši no vakardienas vakariņām. Indonēzijas ēdiens, ātri pagatavojams. Šoreiz es neiespringu uz garšvielām un izmantoju tās, kas vienmēr būs atrodamas vismaz vidējā izmēra veikalā - ingveru, čili, ķiploku un sojas mērci. Ideja elementāra - paņem visu, kas atrodams ledusskapī un vārītus rīsus, ātri apcep, pārlej ar sojas mērci un iesit pāris olas. Var likt nasi goreng vistas vai cūkgaļu, var garneles un jūras veltes, bet var pagatavot arī veģetāro versiju - nekādu noteikumu un likumu nepastāv.
Veģetārā parodija par karbonāru - tā varētu īsi raksturot šo ēdienu. Ja pazīsti karbonāru kā spageti, kas peld saldā krējuma mērcē ar šķiņķi un sieru, tad zini, ka tā nav īstā karbonāra, bet tās latviskota versija. Īstā karbonāra tradicionāli tiek gatavota ar olu, bekonu, cieto sieru un melnajiem pipariem, nekāda saldā krējuma. Manā variantā bekons ir aizvietots ar kukurūzu un kaltētiem tomātiem. Atkal neīstā karbonāra, bet gavēnim atbilstoša.
Kas ir ebreju penicilīns? Labs, kārtīgs vistas buljons! No lauku vistas, dārzeņiem un garšaugiem. Var pagatavot daudz un sasaldēt uz priekšu. Sīpols, burkāns, seleriju kāti, pētersīļu un diļļu kāti - viss nāks lietā. Un vista! Vai vēl labāk - gailis! Noteikti jāņem tāds, kas šai saulē dzīvojis ilgāk un netika uzbarots pa knapi diviem mēnešiem. Ja nezināt kur ņemt, sazinieties ar Rūtu Andersoni no Rītniekiem, buljons no viņas putniem vienmēr iznāk aromātisks un gards.
Tātad, atliek pāris stundas veltīt vienam gardam buljonam un vakariņu problēma vairākām dienām būs atrisināta. Es laikam nestāstīšu, kā pagatavot buljonu. Liec tik katlā vistu, dārzeņus, garšaugus , aplej ar aukstu ūdeni, uzvāri un tad turi uz vismazākās uguns pāris stundas, lai knapi burbuļo. Izņem vistu, buljonu nokasi, vistas gaļu atdali no kauliem. Sadali uz pusēm un pagatavo divas sildošas, barojošas zupas. Comfort food, tā teikt.
Šodien gribu pastāstīt par vienu burvīgu zāli, ko parastajos lielveikalos nenopirkt, bet var atrast tirgos un izaudzēt pašiem- mangoldu. Mangolds nav parastu biešu lapas, bet lapu bietes- ilggadīgs augs, no kura uzturā lieto tieši lapas, nevis sāknes. Ir daudz un dažādas mangolda šķirnes- ar sarkaniem, dzelteniem, oranžiem kātiem. Ļoti skaists augs! Mangolda lapas garšo līdzīgi kā jauno biešu lapas, bet garša nav tik stipra un sīva. Gatavo mangoldu tāpat kā spinātus, bet mangolda lapas nav tik maigas kā spinātu, tās var droši vārīt un citādi termiski apstrādāt. Mangoldu, ko izmantoju šajā receptē, izaudzēja Ilze (viņa audzē arī citus ļoti garšīgus un interesantus dārzeņus, ko reizi nedēļā var pasūtīt).
Vēl viena vienkārša recepte kā pasniegt zaļos sparģeļus. Šoreiz ar olu, vārītu bez čaumalām (oeufs pochés). Lieliski, ātri, diētiski. Es nezinu, kādus vēl epitetus izdomāt.
Koši, ātri un garšīgi- īss ievads šai receptei. Tā nav siļķe kažokā, kaut arī kaut kas kopīgs šiem salātiem ir. Tā ir ziemas variācija tunča salātiem, kad garšīgu dārzeņu vēl nav. Tās ir ātras pusdienas meitenēm, kas gaida vasaru. Vai vakariņas. Vai brokastis. Tas ir vienkārši garšīgi. Sagaidiet ar aplausiem.... biešu un tunča salātus!
