Cik daudz olu nedēļā apēd Tu? Vienu? Divas? Trīs? Mūsmājās nedēļā aiziet kādas divdesmit vismaz, jo nav nekā ātrāka kā pagatavot vakariņās omleti ar svaigiem dārzeņiem vai brokastīs vēršaci ar tomātiem. Bet vislabāk man garšo mīksti vārītas olas un klāt tikai šķipsniņu sāls un kraukšķīgu grauzdiņu. Varu piešaut olu zupai, pasniegt plaucētu olu ar sparģeļiem, vai arī dārzeņu sautējumu. It īpaši vasaras sezonā, kad dārzeņi ir svaigi un to garša nelīdzinās plastmasai. Kā šajā receptē.
Vienkārša recepte ātram našķim, ko nobaudīt pie televizora skatoties kādu garāku brīvdienu filmu. Jau kādu laiku gatavojam popkornu mājās, vislabāk mums garšo popkorns ar sāli un karameles sīrupu, kad gatavu popkornu pārleju ar ēdamkaroti tumšā cukura sīrupa un uzberu šķipsniņu jūras sāls. Smaržo kā kinoteātrī un es zinu, kas šajā našķī ir iekšā.
Veģetārā parodija par karbonāru - tā varētu īsi raksturot šo ēdienu. Ja pazīsti karbonāru kā spageti, kas peld saldā krējuma mērcē ar šķiņķi un sieru, tad zini, ka tā nav īstā karbonāra, bet tās latviskota versija. Īstā karbonāra tradicionāli tiek gatavota ar olu, bekonu, cieto sieru un melnajiem pipariem, nekāda saldā krējuma. Manā variantā bekons ir aizvietots ar kukurūzu un kaltētiem tomātiem. Atkal neīstā karbonāra, bet gavēnim atbilstoša.
Liellopa gaļa mūsu valstī nav lielā cieņā. Jā, pēdējā laikā piedāvājums lielveikalos ir mainījies uz labo pusi, tas vairs netiek veidots labākajās padomju tradīcijas no kauliem ar cīpslām vien. Tomēr tik un tā pietrūkst labas kvalitātes gaļas piedāvājuma, kas būtu pieejams ikdienā, nevis uz pasūtījuma reizi pāris nedēļās. Ja izdodas nopirkt skaistus liellopa stilba gabalus, ķer un pagatavo skaistu sautējumu, aromātisku un biezu. Jā, tas nebūs gatavs 20 minūšu laikā, stilbos ir daudz saistaudu un tiem vajag krietnu laiku, lai tie paliktu mīksti, bet tieši tas padara šo gaļu mīkstu un sautējumu fantastiski garšīgu. Klāt piedāvāju pasniegt krēmīgu polentu, ar garšaugiem un sieru.
Ideju šai zupai noskatījos vienā no pēdējiem Dienas Ēdienu numuriem. Tulks, kam patīk gatavot, Jānis Kairis gatavoja kukurūzas biezzupu, kas manā virtuvē transformējās par kukurūzas zupu ar kūpinātu lasi. Iespējams, šī zupa vairs īsti nepiestāv pavasarim aiz loga, ingvers tomēr ir ziemas garšviela, bet vasara rīt nesāksies un aukstākas dienas vēl būs.
Runājot par sastāvdaļām, atzīmēšu, ka saldēto kukurūzu var aizvietot ar konservēto, nekādas garšas atšķirības es nepamanīju, bet kūpināto lasi es pērku RIMI iepakojumos, jau sagrieztu šķēlēs- viens iepakojums divām porcijām. Vienīgais, kas jāsagatavo iepriekš, ir zivju buljons. To es vāru brīvākos brīžos un saldēju maisiņos pa litram. Bet ja nav zivju buljona, droši var aizvietot ar dārzeņu. Starp citu, ceru, ka kaloriju skaitītāji jau pamanīja, ka saldo krējumu es neizmantoju, šī zupa bez tā sanāk sātīga, ar ingvera un kūpinājuma akcentu.
Garas jo garas brīvdienas man sanāca. Laikam ar blogošanu ir tāpat kā ar sportošanu- kamēr apmeklē sporta zāli un ievēro šo ritmu, viss ir ok, bet tiklīdz sanāk izlaist dažus treniņus, atgriezties zālē ir ārkārtīgi grūti. Vasarā negribējās gatavot neko sarežģītu un veselus divus mēnešus mana virtuvē nekas vairāk par dārzeņu zupu bērnam un dārzeņu salātiem ar kādu gaļas vai zivs gabalu netapa. Nebija par ko rakstīt. Bet nu tagad ir. Pirmkārt, katras brīvdienas vedam no dārza pilnu bagāžnieku ražas, kaut arī šogad atstājām vienu dobi vien (neskaitot siltumnīcu ar gurķiem un tomātiem). Arī mežos sācies kluso medību laiks. No pirmdienas līdz piektdienas domāju, kur lai utilizēju visu šo bagātību, un tad brīvdienās krājumus atjaunojam :)
Un tad ar šo garo ievadu gribu piedāvāt pirmo šī jauna mācību gada recepti - vistas kotletītes thai gaumē. Ir tāda ļoti zināma recepte vistas kotletēm ar majonēzi, kad gaļu sagriež sīkos gabaliņos, sajauc ar olām, majonēzi, sakapātiem sīpoliem un zaļumiem un cieti un cep kotletītes. Tāda padomijas recepte, spriežot pēc majonēzes daudzuma. Manam vīram tādas garšo, man ne īpaši, jo cepot redzu cik daudz eļļas izdalās (cepot eļļa vispār nav jālej klāt, tāpat tajā peldēs). Tā nu pēc šīs receptes motīviem izdomāju vistas kotletītes thai gaumē- ar kinzu, sojas mērci un čili pipariem. Bez majonēzes.
Šī recepte ir no ātro sērijas, kad nav ne laika, ne vēlēšanās ilgi stāvēt pie plīts. Ideju noskatījos jau pirms vairākiem gadiem kaut kur interneta plašumos, sastāvdaļas neiegaumēju, bet pats pagatavošanas veids ieinteresēja. Un tā, ja iepriekšējā vakarā iemarinē vistu, tad nākošajā dienā atnākot no darba vajag tikai 5 minūtes lai ieliktu vistu ar piedevām cepeškrāsnī un Tev ir 40-50 minūtes laika, ko veltīt sev.





