Sēklu maize

09:30

Pirmajā sērijā es stāstīju par maizes ierauga audzēšanu. Ja šis izaicinājums ir pievarēts, tad vari doties tālāk un izcept savu pirmo sēklu maizi.




Protams, maizes varianti ir dažnedažādi, bet mani visvairāk interesēja tieši sēklu maize, jo tādu mājās patērējam visvairāk. Arī izmaksu ziņā interese bija lielāka, jo veikalā pirktā maksā sākot ar eiro par trīssimt gramiem. Un ja pieskārāmies izmaksām, tad uzreiz sākšu ar to, kur un kādas maizes izejvielas iegādājos.

Bioloģiskos rudzu miltus pērku no Dobeles Dzirnavnieka, pieejami lielākos veikalos. Esmu mēģinājusi arī Hercogs pilngraudu rudzu miltus, tomēr maizes cepšanā priekšroku dodu bioloģiskajiem miltiem. Augstākā labuma kviešu miltus izvēlos no Hercogs (sarkanajā iepakojumā). Pilngraudu kviešu milti ir mēģināti dažādi- Graudaspēka pilngraudu milti (tiesa, bioloģiski tie nav), Hercogs pilngraudu milti (arī nav bio), Svētes bioloģiski milti. Auzu pārslas es izvēlos pilngraudu bioloģiskās no Herkuless. Un visbeidzot par sēklām - tās es pērku Gemoss veikalā iepakojumos pa 0,5kg. Maizei izvēlos saulespuķu, sezama, ķirbju sēklas un linsēklas. Gemosā sēklas ir pieejamas arī iepakojumos pa 4 kg, bet diemžēl tādus man pagaidām nav kur glabāt. Gemosā iegādājos arī 4 vienreizējās alumīnija kēksu formas, ko izmantoju daudzkārt.

Un tagad ķeramies pie maizes cepšanas! Maizes process ir sadalīts divos posmos - ierauga atdzīvināšana un mīklas veidošana, formēšana un cepšana. Pirmajā posmā vajadzēs:

80 g ierauga
300 g rudzu miltu
500 ml silta ūdens

Bļodā liec visas sastāvdaļas, sajauc, pārklāj bļodu ar pārtikas plēvi un atstāj siltā vietā. Pēc pāris stundām bļodā sāks parādīties pirmie kūtri burbulīši, pēc 5-8 stundām to būs jau vairāk, bet pēc 10-12 stundām pamanīsi, ka burbulīši sāk jau nosēsties. Šis arī būs pareizais brīdis nākamajam posmam. Ja runājam par laika menedžmentu, tad man patīk ieraugu iejaukt no paša rīta, lai vakarā varētu turpināt ar cepšanu, pa nakti maize būs atdzisusi un no rīta gatava ēšanai. Pirms otrā posma uzsākšanas nosver 80 gramus ierauga un liec to ledusskapī slēgtā burciņā līdz nākamajai cepšanas reizei.

Otrajā posmā vajadzēs:

800 g ierauga no pirmā posma
300 g rudzu miltu
350 g augstākā labuma kviešu miltu
50 g auzu pārslu
400 ml silta ūdens
24 g sāls
30 g tumšā cukura sīrupa
sezama, saulespuķu, ķirbju sēklas un linsēklas pa 2 saujām (lieku uz aci, man patīk jo vairāk, jo labāk)
pilngraudu kviešu milti pārkaisīšanai

Liriskā atkāpe par ūdens daudzumu maizē. Receptē dotais daudzums ir paliels, šādi gatavota maize jācep formā, uz pannas šāds kukulītis izplūdīs un sanāks fokača. Šāds kukulītis būs ar lielākiem caurumiem, maigs un nedaudz valgs. Samazinot ūdens daudzumu, piemēram, līdz 320-350 ml mīkla sanāks stingrāka, no tādas ar rokām var formēt kukulīti (ar slapjām rokām), taču mainīsies arī konsistence - maize sanāk blīvāka un sausāka. Iesaku izmēģināt un paspēlēties ar ūdens daudzumu, lai atrastu savu variantu.

Bļodā sajauc visas maizes sastāvdaļas tik daudz, lai mīkla būtu viendabīga un sēklas būtu labi iemaisītas. Atstāj mīklu uz 10 minūtēm atpūsties. Tikmēr ieklāj cepampapīru formās. Mīklu sadali 4 daļās, saliec to formās un ar slapjām rokām izlīdzini mīklu, pa virsu pārkaisi pilngraudu kviešu miltus. Pārklāj formas ar virtuves dvieli un atstāj uz 1,5-2,5 stundām, lai maize atkārtoti uzrūgtu. Pirms cepšanas iegriez katru kukulīti gareniski pa vidu - cepšanas laikā šis grieziens skaisti atvērsies un pa to ies karsts tvaiks laukā. Bez grieziena maize var nekontrolēti sprāgt.

Cepeškrāsni sakarsē 220 grādus karstu. Krāsns dibenā noliec cepamtrauku ar verdošu ūdeni - tas būs nepieciešams, lai maize krāsnī aktīvāk paceltos un tai būtu skaista garoza. Liec formas ar maizi krāsnī. Pēc 15 minūtēm samazini karstumu līdz 200 grādiem un cep vēl 40 minūtes. Tad izņem maizi no krāsns un atdzesē kukulīšus uz restēm zem dvieļa. Maizi karstu labāk neēst, jo tas var kaitēt veselībai, turklāt atdzisušai maizei būs cita, labāka konsistence.

Var aprēķināt, ka no šāda izejvielu daudzuma sanāks apmēram 2 kg maizes. Pietiekoši daudz, lai nevarētu to apēst, tāpēc pusi maizes pēc atdzesēšanas es uzreiz sasaldēju - ietinu cepampapīrā, ielieku ziplock-maisiņā un tālāk saldētavā. Maizei nav nekādu E un citu alfabēta burtu, tāpēc maksimāli tā varēja izvilkt manā skapī 6 dienas, tad tā sāka pelēt. Saldēšana ļauj nesatraukties par maizes svaigumu un neēst to pat tad, ja negribas, bet vajag.

Nākamajā maizes seriāla sērijā stāstīšu par šīs receptes variācijām - dažādām un garšīgām. Uz tikšanos!

varbūt tev patiks arī šie

0 komentāri