Ja esi redzējis "The Hell's Kitchen", "My Kitchen Rules" vai kādu citu importa ēst gatavošanas šovu, tad noteikti zini, ka jūras ķemmītes ir tāda jūras velte, kuru gatavojot ir svarīgas divas lietas - tās jācep ātri, nedrīkst pārcept, kā arī tās skaisti jākaramelizē. Atzīšos, savā virtuvē ķemmītes gatavoju pirmo reizi un, diemžēl, izdarīju nepareizu izvēli, nopērkot veikalā saldētas ICA ķemmītes. Atkausējot, tās peldēja šķidrumā, palika sīciņas un cepoties sarāvās vēl vairāk. Tās joprojām bija garšīgas, taču šķīvī bija pupiņu izmērā. Kaut arī izmērs pievīla, garša nelika vilties, jo fenhelis labi sader ar jūras veltēm, bet ķemmītēm ļoti piestāvēja risoto krēmīga konsistence. Protams, gluži ikdienas ēdiens tas nav, bet svētku reizei ļoti piestāv.
Zinu, ka ne visiem garšo ziedkāposti to specifikas smaržas dēļ. Tie sāk smaržot pēc grīdlupatas, ja tiek pārvārīti līdz pļuras konsistencei. Tāpēc, gatavojot tos, svarīgi ir noķert brīdi, kad apstāties un nogriezt uguni, lai tie paliktu viegli kraukšķīgi. Šādi kāposti labi iederēsies pie pastas, kopā ar saulē kaltētajiem tomātiem, olīvām un zemesriekstiem. Protams, šīs visas sastāvdaļas varētu samalt sarkanā pesto mērcē un sajaukt ar pastu un kāpostiem, bet man labāk patīk redzēt un sajust uz zoba katru komponenti.
Sveicieni jaunajā gadā! Garšu karuselim jaunais gads sākas 1.februārī, jaunā virtuvē, ar jaunām idejām un darboties spāru. Jauno 2016.gadu iesāksim ar jaunu projektu, kas ilgs visu mēnesi, kura laikā katru dienu gatavosim kopā pusdienas vai vakariņas no produktiem, kas pieejami lielākos un mazākos veikalos. Zinu, ka dažreiz iedvesma rosīties virtuvē pamet, receptes sāk atkārtoties un grūti atgriezties radošā straumē. Tāpēc šis projekts ir izaicinājums man un varbūt arī kādam no Garšu karuseļa lasītājiem, Lai jaunais gads iesākas garšīgi, sagādā atklājumus un patīkamus pārsteigumus!
Tātad, esmu sagatavojusies, iegādājusies bakalejas krājumus - konservētus tomātus savā sulā, pupiņas, kokosriekstu pienu, sojas, austeru un saldo čili mērces, rīsi, pasta, dažādi graudaugi, arī garšvielu krājumi ir papildināti. Receptes saplānotas un rokas niez sākt. Un iesāksim šo mazo projektu ar divām receptēm - kartupeļu ņokiem ar sēņu mērci un sautētiem sarkanajiem kāpostiem granātābolu sulā. Abi ēdieni gatavojas ātri, labi sader kopā. Tāds reveranss vācu virtuves virzienā, kur bieži rodu iedvesmu un kas man ir ļoti tuva.
Tātad, esmu sagatavojusies, iegādājusies bakalejas krājumus - konservētus tomātus savā sulā, pupiņas, kokosriekstu pienu, sojas, austeru un saldo čili mērces, rīsi, pasta, dažādi graudaugi, arī garšvielu krājumi ir papildināti. Receptes saplānotas un rokas niez sākt. Un iesāksim šo mazo projektu ar divām receptēm - kartupeļu ņokiem ar sēņu mērci un sautētiem sarkanajiem kāpostiem granātābolu sulā. Abi ēdieni gatavojas ātri, labi sader kopā. Tāds reveranss vācu virtuves virzienā, kur bieži rodu iedvesmu un kas man ir ļoti tuva.
Pēc ilga pārtraukuma atgriežos pie sava bloga. Noilgojos, bet laika un spēku tam nebija. Tagad, kad komandējumi beigušies, ilgi gaidītais diploms saņemts un atvaļinājumā pavadīta jau viena nedēļa, ar vieglu sirdi atvēru šo lapu un ķēros pie rakstīšanas. Pirmo reizi mūžā atvaļinājumam paņēmu visas 4 likumā noteiktās nedēļas un pavadu tās tālu prom no Latvijas. Šeit vidējā dienas temperatūra ir ap 30 grādiem, laiks prognozējams kā lietus Jāņos, jūra silta un tīra, bet vīns lēts, nerunājot par dārzeņiem un augļiem. Dienas karstumā apetīte pazūd, tāpēc izlīdzamies ar augļiem un kafiju, bet vakarā, ja nav ieplānots gājiens uz "sabiedriskās ēdināšanas vietām", sākas ēst gatavošana. Vienā no šādiem vakariem spontāni tapa šis rozā risotto.
Kāpēc šis risotto ir rozā? Tāpēc ka manā ledusskapī bija viens sarkans sīpols, rozā vīna pudele un garšīgi rozā tomāti. Šim risotto noteikti var ņemt baltvīnu, dzelteno sīpolu vulgaris un buljonu pagatavot no kubiciņa, bet bez garšīga gatava tomāta neiztikt. Tūlīt tūlīt jau tirgū parādīsies mūsu vietējie tomāti, tāpēc iesaku nogaidīt līdz šim brīdim un nepavesties uz Mārupes "broilerīšiem".
Kāpēc šis risotto ir rozā? Tāpēc ka manā ledusskapī bija viens sarkans sīpols, rozā vīna pudele un garšīgi rozā tomāti. Šim risotto noteikti var ņemt baltvīnu, dzelteno sīpolu vulgaris un buljonu pagatavot no kubiciņa, bet bez garšīga gatava tomāta neiztikt. Tūlīt tūlīt jau tirgū parādīsies mūsu vietējie tomāti, tāpēc iesaku nogaidīt līdz šim brīdim un nepavesties uz Mārupes "broilerīšiem".
Ja veikalā vai tirgū ieraudzīsi šos necilos liellopa gaļas gabalus- ātri ķer ciet! Par nelielu naudu ar nelielām piepūlēm Tu panāksi fantastisku rezultātu. Manuprāt, šis ir viens no garšīgākajiem liellopa gabaliem- tajā ir gan nedaudz tauku, gan daudz saistaudu. Ilgi sautējoties, gaļa kļūst mīksta, bet mērce bieza un aromātiska. Par osso buco varētu teikt "vīriešu ēdiens, 2 kilogrami", jo ar vienu gabalu viens vidēji statistisks vīrietis būs pabarots un apmierināts. Tas ir ko vērts.
Vietējo tomātu laiks nu jau tuvojas savam loģiskam noslēgumam. Mēs savus tomātus jau pirms 10 dienām novācām un tagad tie gatavojas mājās uz palodzes. Kamēr tie ir aromātiski, saldi, garšīgi, jāpaspēj pagatavot tos tomātu ēdienus, kas ziemā baudu nesniegs. Caprese, grieķu salāti vai vienkārši tomāti ar sarkanajiem sīpoliem. Vai risotto. Risotto ar tomātiem un pesto.
Pirmās rudens nedēļas iezīmējas ar to, ka visi kā traki paliek pēc ķirbjiem. Pēkšņi izrādījās, ka ķirbim ir vairāk kā viena šķirne "liela un smaga", ka tās atšķiras pēc garšas un var ne tikai kalpot kā dekorācijas, bet arī pārtapt daudzos lieliskos ēdienos. Pirms dažiem gadiem arī es pakļāvos šai ažiotāžai, jo jāsaka, ka daudzus gadus ķirbis man vienkārši negaršoja. Mājās to ēdām tikai prosas putrā, ķirbis bija ūdeņains un nepatīkams pēc tekstūras. Garšai gan nebija ne vainas. "Latvijas ananāss" bija manas bērnības trauma, bet viena no mīklainām bērnības atmiņām bija vecmāmiņas laukos īstā krāsnī cepts ķirbis ar dīvainu garšu, ko vairs nekad nesanāca piedzīvot.
Ķirbi sākām izgaršot ķirbju zupā, tad gatavoju maizi, tartes, putras, risotto. Šogad pat iestādīju dārzā vairākus ķirbju stādus (paldies Ilzei par stādiem), taču šis eksperiments nebija diez ko veiksmīgs, jo mūsu cerības, ka zeme bija samēslota, neattaisnojas, ķirbīši izauga maz un sīciņi un pagrabā jau pāris nedēļas dzīvojas spagetti, hokkaido un sugar pie ķirbji, gaidot manu iedvesmu. Viens jau sagaidīja un kļuva par ceptā ķirbja risotto.
Ķirbi sākām izgaršot ķirbju zupā, tad gatavoju maizi, tartes, putras, risotto. Šogad pat iestādīju dārzā vairākus ķirbju stādus (paldies Ilzei par stādiem), taču šis eksperiments nebija diez ko veiksmīgs, jo mūsu cerības, ka zeme bija samēslota, neattaisnojas, ķirbīši izauga maz un sīciņi un pagrabā jau pāris nedēļas dzīvojas spagetti, hokkaido un sugar pie ķirbji, gaidot manu iedvesmu. Viens jau sagaidīja un kļuva par ceptā ķirbja risotto.





